Siltumenerģijas taupīšana

Galvenie faktori, kuri nosaka mājas siltuma patēriņu, ir pareizi ieregulēts mājas individuālais siltummezgls, ēku tehniskais stāvoklis un iedzīvotāju siltuma un karstā ūdens izmantošanas paradumi.

Siltummezglam iespējams ieregulēt un mainīt karstā ūdens temperatūru, cirkulācijas daudzumu, sūkņu ieslēgšanas laiku un citus siltummezgla režīmu parametrus, tādējādi samazinot kopējo maksājumu par izlietoto siltumenerģiju. Jānodrošina visu cauruļu siltumizolācija.
Mājai jānoblīvē bēniņu lūkas, jāiestiklo bēniņu un pagrabu logi, jānodrošina kāpņu telpas ar dubultajām durvīm un mehāniskajiem durvju aizvērējiem. Jānomaina nekvalitatīvi un bojāti logi. Nevajadzētu bez vajadzības turēt atvērtus logus un durvis kāpņu telpās un citās koplietošanas telpās.
Dzīvokļiem pirms apkures sezonas kārtīgi jāiztīra radiatori. Noblīvējot logus un durvis, samazināsies aukstā gaisa iekļūšana. Telpas jāvēdina īsu brīdi un intensīvi. Ja ir uzstādīti termoregulatori, ar to palīdzību jāizvēlas minimālā nepieciešamā temperatūra katrā istabā.

Dzīvokļu individuālie siltummezgli

Daudzdzīvokļu mājās sāpīga problēma ir nevienlīdzīga dzīvokļu siltumenerģijas patēriņa neievērošana, maksu par siltumu aprēķinot pēc dzīvokļa platības. Šo problēmu novērš, pārejot uz efektīvāku apkures sistēmu- dzīvokļu individuālajiem siltummezgliem (IS), ļaujot maksāt tikai par paša patēriņu un saņemt samazinātu rēķinu par savu ietaupīto siltumenerģiju. Mājā izveidojot dzīvokļu IS, tiktu nomainīti vecie, savu laiku nokalpojušie cauruļvadi, kuri lielākajā daļā ēku atbilstoši MK noteikumiem Nr.907 ir nolietojušies un nepārtraukti jāremontē. Galvenie dzīvokļu IS izbūves nosacījumi ir iespēja kāpņu telpā vai dzīvoklī izvietot katra dzīvokļa IS, jaunas cauruļvadu sistēmas izbūves iespējamība un mājas iedzīvotāju apņemšanās segt pārbūves izmaksas.
Interesenti var iepazīties ar dzīvokļu IS uzstādīšanas pieredzi Rēzeknē un Austrijas firmas HERZ prezentāciju par individuālajiem siltummezgliem

Kas ietekmē SIA „Bauskas siltums” rēķinu summu

Katra iedzīvotāja rēķina apmērs ir atkarīgs no katras konkrētās dzīvojamās ēkas kopējā siltumenerģijas patēriņa attiecīgajā mēnesī. Siltumenerģijas patēriņi ēkām atšķiras, un patēriņu katrā ēkā ietekmē vairāki faktori, kurus var iedalīt trīs grupās – 1) laikapstākļi, 2) ēkas tehniskais stāvoklis un 3) ēkas iedzīvotāju uzvedība.

1. Laikapstākļi

Siltumenerģijas patēriņu ietekmē ne vien āra gaisa temperatūra, bet arī mitrums un vēja ātrums. Mitrums pārklāj un dzesē sienas, ņemot siltumu no iekšpuses, tātad – jo mitrāka siena, jo lielāks siltumenerģijas patēriņš. Kā redzams tabulā, jo augstāka gaisa temperatūra, jo lielāks gaisa mitrums, jo lielāka enerģija tiek atņemta ēkas sienai ūdens iztvaikošanai:

Pūšot vējam, notiek ūdens iztvaikošana no sienām, kas pastiprina siltumenerģijas patēriņu. Jo lielāks vēja ātrums, jo lielāks siltumenerģijas patēriņš. Līdz ar to, enerģijas starpību, kas rodas kā ietaupījums no augstākas āra gaisa temperatūras, „apēd” siltumenerģijas patēriņa palielinājums mitruma un vēja ietekmē. Tabulā dota „sajūtu temperatūra” grādos, kas raksturo cilvēka siltuma sajūtu vēja iedarbības rezultātā:

2. Ēkas tehniskais stāvoklis

Vairums daudzdzīvokļu ēku Bauskā ir būvētas pagājušā gadsimta 70-tajos, 80-tajos gados, kas nozīmē to, ka ēkas ir pusgadsimtu senas. Arī ēku iekšējās komunikācijas vairumā gadījumu ir tikpat senas, kā pašas ēkas, vai vismaz dažus gadu desmitus nokalpojušas. Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi par iekšējo komunikāciju tehnisko stāvokli. Diemžēl, pieredze rāda, ka dzīvokļu īpašnieki sevišķi nesteidzas ar iekšējo komunikāciju nomaiņu pret mūsdienu prasībām atbilstošām. Tajās daudzdzīvokļu ēkās, kuru dzīvokļu īpašnieki ir spēruši atbildīgu soli un veikuši renovācijas darbus, ir vērojams būtisks siltumenerģijas patēriņa samazinājums, salīdzinājumā ar ēkām, kuru dzīvokļu īpašnieki to nedara.

3. Iedzīvotāju uzvedība

Būtisku ietekmi uz siltumenerģijas patēriņu atstāj pašu iedzīvotāju uzvedība. Atvērti logi, atvērtas durvis, pretēji iedzīvotāju uzskatam, tomēr ietekmē siltumenerģijas patēriņu. Energoefektivitātes speciālisti iesaka apkures sezonas laikā noblīvēt logus, durvis, lai mazinātu siltumenerģijas noplūdi, kā arī telpas vēdināt intensīvi, bet īsu brīdi. Tāpat ieteicams bez vajadzības neturēt vaļā kāpņu telpu durvis un logus, pagraba logus un tml. Ēkas iedzīvotājiem savā starpā ir jāvienojas par optimālo gaisa temperatūru dzīvojamās telpās par to jāinformē nama apsaimniekotājs, lai neveidotos situācijas, kad dzīvokļu īpašnieki ilgstoši tur atvērtus logus, jo telpās ir par karstu, tādejādi nelietderīgi tērējot siltumenerģiju. Ja gaisa temperatūra vairumam iedzīvotāju šķiet par augstu, par to jāinformē nama apsaimniekotājs. Gaisa temperatūras samazināšana pat par 1 grādu var dot būtisku siltumenerģijas ietaupījumu visai ēkai. Tāpat der atcerēties, ka katra iedzīvotāja uzvedība viņa atsevišķajā dzīvoklī atstāj iespaidu uz ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu. Piemēram, ja kāds izdomā apkures sezonas laikā dzīvoklī nomainīt logus, rēķini palielināsies visiem ēkas dzīvokļiem, jo palielināsies ēkas kopējais siltumenerģijas patēriņš.